kartupeļu laiki
draudzene lapsa šodien bija padevusi pasaulei ziņu, ka naktī, lūk, esot bijušas magnētiskās vētras. Nezinu, ko tas nozīmē.
bet šodien atkal ir viena no tām dienām, kuras šķiet daudz tuvākas un dzīvākas, kā citas dienas. Nu tu zini. Ir silts. Un ir tā, viegli.
Latvieši trimdā starp baltām plastmasas karavānām kūpina pusdienlaika smēķus un tikmēr pa lielceļu no Sherburnas mūsu virzienā dodas kravas mašīna pilna sarkanu kartupeļu. Šodien pirms-pusdienas pusē Latvietis trimdā II no blakuspilsētas mums virs galvām bija palaidis to lielo balto kaiju (kas skaļi dūc) un uzņēmis īsfilmu ar maziem mums un manu koši dzelteno jaku no debesīm var visnotaļ labi saskatīt. Miljons dzeltenu oļu izkūst par miljons aprūsējušām monētām un mēs kā pie debesu vārtiem atlasam netīros un sapuvušos un izsviežam mēslainē. Tā jau otro mēnesi. Esmu daudz par to galvā strīdējusies un galu galā nonākusi pie secinājuma, ka kaut kādā mērogā visam šim mūsu skudriskajam darbam tāpat nav nekādas vērtības jo kartupeļus, visticamāk, neuztrauc tas, vai viņi kļūs par lopu barību vai tomēr par Fish&chips mazā pieputējušā ēdnīcā selbijas mazpilsētā.
tā lūk.
kaut kur pīpina, kaut kur tikšķ pulkstens.