klau.
es šodien pirmo reizi mūžā lasīju "tā runāja Zaratustra"
un kaut kas ar mani notika


"kaut kas nepazīstams ir ap mani un raugas domīgi
ko! vai tu vēl dzīvs Zaratustra?
kāpēc? priekš kam? caur ko? kurp? kur? kā?
vai tā nav ģeķība dzīvot vēl? -
Ak, mani draugi, tas ir vakars, kas mani tā jautā
piedodiet man manu noskumšanu!"


ziņošu vēlāk. šobrīd nezinu, kā izteikties tā, lai pateiktu to, kas ir pasakāms.