sapnī ar gatiņu kāpām uz jumta, šausmīgi augstu, man šķiet, ka tas bija pēterbaznīcas tornis, atcerējos, ka citos sapņos esmu uzkāpusi līdz pašai augšai, tur kur ir gailis, tikai gaiļa vairs tur nebija, man pat bija bilde galvā ko varēju telepātiski nosūtīt pa interpastu uz gatiņa smadzenēm viņš gan teica ka tā esot pilnīgi debila doma, un vispār mums esot laiks iet mājās uz ko es atbildeju ka vispār esot pēdejais laiks tikt pāri tam ka tavs čoms nokrita no jumta
pamodos un sajutos baigi vainiiga, tad aizmigu atkal un sapnjoju ka peerku aabolu limonaadi kengaraga rimiitii