nē tu padomā tikai
zvaigznes ir tik milzīgi lielas
un nakts arī
un mēs esam tik maziņi
maziņi ir arī koki
bet mēs esam vēl
mazāki
un vai tas neizskatās muļķīgi
ka zem tik lielas siltas nakts
sēž maza knīpa
un tirina kājas
un prāto par to
kur viņām iet
un zeme ir taču tik maza
nav nekur tālu, kur aiziet
vēl mazāk, ja meklē
kur dodies
un nakts ir tik liela
un zeme tik maza
un visa ik reizē
kaut tev būtu visu zvaigžņu acis!
tad tu redzētu
cik maza un reizē
un ka nekur
navajag doties
ir labi tepat
var neiet var iet
bet nevajag censties
sev iestāstīt
ka kaut kur tālāk
kādā
citā naktī
ir jānonāk
saproti
mums tas ir laiks un saule
ir diena un mēness ir naktī
un sadalās stundas un minūtes
gadi un dekādes
bet zeme tikai dejo un dejo
piruetes pret mēnesi
piruetes kā vilciņš
un es nedomāju
ka viņa piešķirtu nozīmi
saviem virpuļviesuļiem
jo nakts ir tik ļoti
ĻOTI LIELA
un griežamies mēs uz vietas
uz riņķi uz riņķi
spirāļu diegi
un es esmu piruetē
un tu esi arī
un nakts ir tik liela
un zvaigznes
tik ilgi