Garastāvoklis:

drained

parasta paveiksme
Visp. man šķiet, ka mums vajadzētu mainīt definējumu vārdam ''veiksme''. Pašreiz tas principā apzīmē haļavu sev vēlamā virzienā. Nu vot. Un tad es domāju. Ka veiksme varbūt vispār ir tāda pavisam neitrāla parādība. Kad kaut kas notiek. Un tu neesi par to īsti domājis, neesi iesaistījies, neesi veicis nekādas darbības, kaut kas vienkārši notiek. Vai nenotiek. Sakrīt/nesakrīt.

Ej tu runāt ar cilvēku parastā dienā un jums risinās parasta saruna ar parastām atklāsmēm un parastām jau desmitreiz atkārtotām darbībām, cigaretēm, pat pārsteigumi ir parasti. Un tad citu dienu tu runā un visi tavi vārdi tiek pārprasti aizvilkti citā realitātē, sagrozīti, un tu pazaudē kaut kādu diegu kam nemanot esi bijis pieķēries, un cītīgi vilcies pa to, skaidri apzinādamies robežas un sekas un kontekstus. Tā notiek, vai ne. Bet varbūt tas nav labs piemērs.
Vai arī varbūt veiksme ir notikums kuru tu pat varbūt esi apzinājies kā teorētiski iespējamu, bet tas nav bijis nekādīgi cēloņ-sakarīgi sasniedzams, nesasniedzams, kaut kāds notikums ko tu izsapņo bet tas notiek un tad varbūt tur arī ir veiksme. Cita paralēle. Bams. Nav punkta A un punkta B ir punkts

Mezgliņi.

Jau desmito reizi pārlasu Kaķa šūpuli. Apsveru ideju izdurt caurumu degunā un nopirkt Psilocibrīnumus. Kaut kad. Ja paveiksies. Parasti tā notiek.