parpubliceju sevi no fb jo shis man ir svarigs jautajums
Vispār mums vajadzētu petīciju, lai reizi par visām reizēm piebeigtu to drausmīgo bēru izvadītāju tradīciju, kas izpaužas klīrīgu vecāka gadagājuma sieviešu deklamētajos pantos, kas sacenšas ar cien. K. Apšukrūmas daiļliteratūru savā banalitātē un saldumā.
Kas par šo ir atbildīgs? No kurienes viņas visas nāk? Kas viņas apmāca? Vai mums ir arī nākošā, jaunā izvadītāju paaudze? Ja (pēc daudziem daudziem daudziem gadiem) manās bērēs runās kāds no šīs zortes, es gribu, lai ziniet, ka es līdz nāves stundai uzglūnēšu visiem, kas to būs pieļāvuši.
Ok, varbūt izklausos dramatiski, bet man šķiet, ka tas pat ir pamatoti – kad vecvecmammas bērēs viena tāda noīrēta zoss (nekas pret viņu kā indivīdu, es uzbrūku viņai kā akta izpildītājai un atbalstītājai) smalkā balstiņā sāka stāstīt kaut kādas seklas, bezpersoniskas, sentimentālas blēņas, man bija sajūta, ka tā ir vnk ņirgāšanās par reāla cilvēka reālu mūžu.
Īsts mūžs - izvadīts ar cakainām psrs pārpalikumu blēņām. Vai whatever. Nezinu, no kurienes šī tradīcija. (Un pēc viņas iznāk kaut kāds opītis ar sintiņu, uzslēdz bum-bum-ča-ča prīsetu un sāk dziedāt "Māt..."........................)