vot. kino pareizi pateica - laika ir, bet naudas nav. atnāku mājās no bolderājas, mājās klusums - dzīvokļbiedrenes vecrīgā. tas ir attaisnojami, paulai tikko salauza sirdi. tad ir jāiet uz vecrīgu. "nāksi?" "laikam jau". vispār nezinu. ja esmu godīga - vienīgais iemesls, kādēļ vispār apsveru iespēju doties uz, faking, atvainojos, "funny fox", ir bezmaksas alkohols, ko bezkaunīgi lieku man pirkt vīriešiem ar laulības gredzenu pirkstā, lai bez sirdsapziņas pārmetumiem pēc dzēriena saņemšanas uzreiz aiztītos. sauciet to par karmu. bet vispār tas vaibs tur ir pārāk, nu, kā lai to pieklājīgi pasaka – sexual assault core. lol. Ok, patiesībā ir svarīgāks iemesls tur doties – pieskatīt meitenes. viņas ir saprātīgas, par to es nešaubos, bet viņas arī ir jaunas un vienai no viņām ir salauzta sirds. varbūt manī ir atmodies mātišķais instinkts. varbūt es vienkārši meklēju iespēju izgrūst savas dusmas uz kaut kādiem bezsejas vīriešiem, izbaudīt varu ko dod vecrīgas bāru anonimitāte. man arī nav nekāda plāna sapucēties, esmu apģērbusies absolūti neseksīgi – violetā velveta bikškostīmā, gaiši zilā džemperī ar adītiem volāniem un adītā vestē, uz kuras uzadītas mājiņas ar sarkaniem jumtiņiem.
turklāt ir viens naktī, es esmu jau mazliet iedzērusi – un es neprotu mēra. tur ir kaut kas psihs - es varu to uzrakstīt, es apzinos to, ka vispār būtu jāiet gulēt. bet pietiek ar vienu diviem dzērieniem, lai mani pārņemtu velns, kas aicina uz baudām, ko sniedz alkohola pohujisms, enerģija un (?). Galu galā, kad biju sīka, galvenais iemesls fantazēt par būšanu pieagušam bija tas, ka pieaugušie var darīt visu, ko grib. (Tad tu pieaudz, un saproti, ka tas ir lielākais dēmons, ar ko jācīnās - griba un spēja darīt visu ko sagribās).

(tikko atnāca ziņa kapslokā "NĀC". Laikam jāiet. Lūdziet par mani. Man riebjas tie sarkanie, piepampušie dzērušo britu purni.)