bārs
Mani kaitina dzēruši cilvēki bārā kā fenomens. Protams, ja vien pati neesmu pālī. Bet vispār arī tād.
Viņu individualitātes izkūp cigaretēs. Viņi kļūst par soundscape, reiboņa tornado, kura epicentrā ir bāra lete – skaidra prāta un kārtības oāze.
Es sāku saprast, kāpēc esot bāros tik izmisīgi dzeru un tomēr reti kad sasniedzu apmierinošu reibuma stāvokli. Cilvēki apkārt nebeidz zumēt. Tam ir kaut kāda saistība ar adrenalīnu. For sure.