atskaite
pie mums šonedēļ paliek paulas draugs janceks no polijas, viņš ienāk manā istabā, apsēžas uz vingrošanas bumbas un ar platu smaidu sejā saka: "sup, nigga?" un pastiepj roku. es aizmetu viņam mandarīnu un stāstu, ka šitos nopirku lidlā, pirmo reizi biju lidlā, iztērēju 30 eiro par diviem milzīgiem maisiem ar gaļu, cepumiem, augļiem, zivīm, auzu pieniem, rīsiem, vēl visādām figņām. māra ir tvaika ielā, biju pie viņas šodien ciemos, viņa izskatās ļoti labi, esot atdzejojusi jau 8 dzejoļus un nokārtojusi publikāciju domuzīmē un strāvā. varbūt man arī jāpierakstās tvaika ielā un jābeidz sevi sabotēt. lai gan iet arvien labāk. uzspīdēja saule. apciemoju mammu, kura dzīvo pie tvaika ielas, viņa teica, ka atzīst, ka pēdējos gadus baidās mani satikt, jo pēc pusaudžu gadiem un izvākšanās katra mūsu tikšanās beidzās ar to, ka viņai sāku močīt par to, kā viņa pret mani izturējusies un viņai kļuvis par smagu. jutu, ka esmu tikusi tam cauri un aizvainojums ir nekāds vai principā nekāds. tāpat arī ar tēvu - aizvakar sazvanījāmies pirmo reizi divu gadu laikā, es viņam teicu, ka man nekad nav bijis tēvs un viņs teica, ka nekad nav sevī jutis tēva gēnu. teica, ka ļoti lepojas ar mani. nākamnedēļ es viņu apciemošu.
esmu uzrakstījusi manustrkipu bet nezinu vai man tas patīk, tomēr nosūtīju neputnam bet viņi neatbild nu gan jau ir mēsls. ir ziema, tāpat grūi saprast, ko darīt. bet vispār iet diezgan labi. man vairs nav bail būt vienai. jo visi mani draugi tvaika ielā vai erasmusā. bet h drīz atgriezīsies no lisbonas un mēs varēsim pastaigāties runāties un mīlēties un aizmigt. un tad jau būs mēneša beigas un mēs brauskim uz atēnām.

vispār iet labi. tikai jāizdomā, ko darīt. ko vēl darī. kā turpināties.