es atkal asiņoju
esmu vāja un asiņoju. jau otro dienu. dzeru ketanovu. jau ceturto tableti 48 stundu laikā. nē, es meloju, trešo. bet pirms tam izdzēru sešas ibuprofēna (500) tabletes. jā, es zinu, ka no tā nav lielas jēgas, pērngad pēc gudrības zoba izraušanas man dakteris skaidroja, ka iemesls, kāpēc nav jēgas dzert vairāk par trīs četrām ibumetīna tabletēm diennaktī nav saistīts tik daudz ar nierēm vai aknām, kā ar to, ka viņas vnk sasniedz kaut kādu efektivitātes līmeni un tam ir kaut kāda diennakts kvota. nu, tjipa, nestrādā. es nezinu, kāpēc man tik drausmīgi sāp, tā ir bijis vienmēr. es tikai nesen sāku lasīt, ka varbūt man ir kaut kāda kaite, piemēram, endometrioze (tas nozīmē, ka tie audi, kas glumiem gabaliem izkrīt no manis mēnešreižu dienās, aug ne tikai ap dzemdes sieniņām, bet arī ap citiem audiem, piemēram, olvadiem. to nevar atklāt ar nekādiem rentgena stariem, tikai atgriežot mani vaļā un uzreiz sliktos audus izkasot laukā. izklausās drausmīgi, man ir bail. un man arī nav sava ginekologa. bet pēdējo gadu laikā esmu ievākusi kādus 10 dažādus ginekologu numurus no draudzenēm, paziņām un nepazīstamām sievietēm. es pat esmu mēģinājusi pierakstīties, bet katrreiz, tieši tad, kad esmu sagatavojusies zvanīt, neviens neceļ, bet ja paceļ, tad saka, lai "zvanu rīt". bet "rīt" man nav spēka vai es aizmirstu.

esmu vāja un apātiska. agrāk es nezināju par četriem gadalaikiem, kuriem sieviete iziet cauri katru mēnesi, zināju tikai, ka pirms mēnešreizēm sievietes paliek "psihas" un "hormonālas". kopš lejuplādēju aplikāciju "flo", dzīve ir kļuvusi skaidrāka un vienkāršāka, bet vienlaikus tajā ieviesies neliels izmisums, redzot, cik predeterminēta ir mana ikmēneša apātija, bezspēks, galvassāpes un raudulīgums/aizkaitinātība. kad nezināju, kad tieši to gaidīt, jo nesekoju saviem cikliem, pat nepiefiksēju kalendārā mēnešreižu datumus, tad varēju allaž domāt, ka tā ir "sagadījies", ka jūtos kaut kā, ka tam ir kaut kādi zvaigznēs rakstīti, neizskaidrojami, karmiski, nezinu, whatever, iemesli. tagad es zinu, ka iemesls ir vienkāršs - es esmu sieviete. man ir sievietes orgāni. mans ķermenis visu laiku ir pārmaiņu procesā. un es nevaru sevi no tā nošķirt, es nevaru sevi iztēloties kā bezķermenisku būtni, ēterisku gaismas ķermeni, jo mans asiņojošais, hormonālais, mainīgais ķermenis ir iekļāvis mani sevī stingri un neizbēgami.

esmu vāja šodien un man tas riebjas, bet vismaz esmu mierīga. varbūt pat pārāk mierīga. bet tas ir labāk, kā būt aizkaitinātai. un jau pēc pāris dienām es atkal būšu priecīga, enerģiska un kārtošu istabu. un šis stāvoklis aizmirsīsies kā neatņemama bet pārejoša daļa no laika, kas turpinās tu-tuk, tu-tuk