Manuprāt, "apvainojumi" upura kompleksā ir mēģinājums cietušajai personai parādīt ceļu ārpus "pāridarītājs-upuris" redzējuma, lai tā virzītos tālāk un atgūtu savulaik atņemto kontroli. To brīvību iegūst tikai tad, kad upuris saprot, ka pāridarītājs iet pats cauri savam tripam, un nav vērts tam pievērst pārāk daudz uzmanības, lai neiestrēgtu tajā cilpā. Ir jāceļas un jāiet tālāk, jo neviens cits to nevar izdarīt (kas ir skaisti un skaudri reizē).

Bet piekrītu, sašutušo motivācija varētu būt arī apšaubāma.