Man ir tāda draudzene, kurai zem nagiem ir stikli.
Man ir tāda draudzene, āda viņai kā marle, it kā viss ķermenis būtu nedzīstošs ievainojums. Āda viņai kā marle, kas aptīta tik biezā kārtā, ka šķiet gandrīz cieta, gandrīz nejūtīga. Veikalā viņa pērk zāles stikla pudelēs un mērcē tajās savu marles ādu, tomēr, jo mīkstāka tā kļūst, jo iekaisušāks top ķermenis zem tās. Iekaisums niez un viņa velk pār to pirkstus, atvāztus kā dārznieka grābeklis. Bet zem nagiem viņai ir stikli, tie atstāj uz miesas smalkas, sūrstošas vagas, marles valdziņi atdalās un sakūst kopā baltā lapā, kuru izārstēt var tikai pareizi pateikts vārds.