vīrietis kuru es mīlu
apšuj savus kreklus smalkām auduma strēmelītēm
no rītiem ir kluss
vakaros nesmēķē, tā vietā dzer liepziedu tēju no baltas krūzes
pērk atkal un atkal tos pašus baltos kreklus ar melno svītru

pie viņa gultas ir logs cauri kuram istabā lūkojas egle
vakara saule to iekrāso īpašā tonī ----------- es nezinu kā to sauc
tad viņš saka - skaties
cik skaista gaisma
un es skatos

vakara gaismā viņa skropstu gali
iekrāsojas īpašā tonī --------------- es nezinu kā to sauc
un es saku
jā
tik skaista gaisma