19.10.21.
jauna zāle ataug pār sen aizbristu taku
klusina soļus
nākdams dziļāk neaizmirsti pakārt mēteli
uz aizlūzuša lazdas zara
zeķes atstāj zem akmens kur sūnas
tām pāraugs kā zaļa vilna
krekls ieķersies nagos vilkābelei
sairstot noklās zemi
pēdējais sniegs
līdz ar to nokūst tavi svārki
aiztek saltās tērcītēs atstājot tevi
kailu un vienu
tava āda ir neaizrakstīta lapa
ezera virsma tik spodra
tajā atspīd pat vējš
kāds strazds tavu mēli nozags
un tālu pār eglēm pazudīs skatiens
kad nezini vairs ko meklē
tad beidzot esi sasniedzis
Mājas