upes
no manis tek upes
kā aklas čūskas mūžīgi stiepjas

no manis tek upes
ūdens sen jau ir palicis sāļš
šeit neviens nedzīvo

no manis tek upes
likteņupes un svētupes
nāc mazgāties nomazgā sevi tukšu
lai tavā vietā nāk atspulgs

no manis tek upes
tu brīnies
kā tik daudz ūdens var satilpt
tik mazā traukā

no manis tek upes
simts gadus tās tek
krasti ap tām nosviluši kaili

no manis tek upes
labāk nebrien tām pāri
atvari tumši milzt straumju dzīslās

no manis tek upes