pār-tapšana
man pietiktu ar vienu sauju jūras
lai es varētu apstāties
un skatīties kā manas plaukstas
lēnām apaug ar smiltīm

un kamēr mans atspulgs lēnām
saaugs kopā ar debesīm
no manām pēdām siltas
zemē ievīsies saknes

mani mati izstiepsies gari
līdz to gali slaucīs putekļus
sakritušus manu locītavu līkumos
no tiem izsprauksies zaļas lapas

un garām ies mazi bērni un sacīs
redziet tur
mazu peļķi par jūru sajaucis
jau veselu mūžību lēnās šūpās
sēru vītols nes visu debesu smagumu
savā saujā