Jūra II
Kad es vēl gāju vidusskolā, es ļoti bieži viesojos Liepājā. Manas draudzenes vecāki bieži nebija mājās, un viņiem bija divstāvīgs dzīvoklis, kurā notika ballītes. Tur satikās visi mazgadīgie Liepājas patrioti, un viņi visi spēlēja ģitāras, mīlēja Līvus un Apinīti.
Dzīvoklis bija ļoti tuvu jūrai. Bieži vien mēs, jau iereibuši, devāmies cauri mežam, pa mazu taciņu, pāri kāpām, uz jūru.
Tajā vakarā bija paisums.
Mēs apsēdāmies uz pludmales soliņa ar kājām uz tā, jo zem mums skalojās jūra.
Tad mēs mēģinājām piesmēķēt vējā ko nesa viļņi un ko nesa vētra, un mums šķita, ka mūs appūš visas pasaules skumjas. Bet tādas - žirgtas skumjas. Kā saņemšanās, bet skumja.
Man kaut kur ir miglaina bildīte ar Rovenu kura sēž uz soliņa jūras vidū.
Es gribētu pasēdēt tagad uz soliņa jūras vidū.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: