iegāju bērnu pasaules rimi (jo es dzīvoju blakus, un tur es vienmēr eju), skatos, ka groziņu nav, cilvēku dahuja, varētu padomāt, ka jāņi, nesaprotu ko notiek. ok, es rīt braucu uz laukiem svinēt radu dzd, bet nevar būt, ka viņi visi arī brauks uz maniem laukiem. tad jau gandrīz iepirkšanās beigās izdzirdēju sarunu man blakus starp zāles darbinieku un kādu sievieti par veikala slēgšanu. palūkojos apkārt, visur zīmes, ka 40/50% off, tā sieviete zvana un pa telefonu kādu norīko, ka VEIKALU SLĒDZ CIET, ĀTRI KĀP MAŠĪNĀ, ŅEM SOMU UN BRAUC ŠURP! tāda sajūta, ka visiem pēkšņi nekā mājās vairs nav. sapratu, ka atpakaļceļa nav (jo ēdienu vajag jebkurā gadījumā, un kur tad citur iešu, rindā tāpat būs jāstāv) , un aizgāju pēc veļaspulvera, zobupastas un diviem zeķu pāriem, jo esmu tikai cilvēks un arī man mājās nekā nav