biju uzlikusi(patiesībā pat ne uzlikusi, bet atspiedusi) kājas uz pretējā krēsla maliņas(nevis uz virsas), nu tā, ka moš padsmit cm2 aizņemu, pēkšņi viņš man iesit pa kāju, man wtf, kāpēc jūs man sitat??!! nedrīkstot turēt kājas uz krēsla, kā pēc tam tur kāds sēdēšot, man - ok, bet KĀPĒC JŪS MAN SITAT??? viņš man nemaz neesot iesitis, bet gan UZŠĀVIS (aa, nu tad jau okk :))). pats tikmēr sēž un svīst kā cūka, bet es neaizrādu, lai muguru neatspiež pret atzveltni, jo piesūcinās, viņu vēl viņam pretī sēdošā sieviete atbalstīja, jautāja man vai man mamma neesot bērnībā mācījusi , ka tā nevarot darīt(starp citu, nav mācījusi:D, līdz kādiem 16gadiem man bija ļoti bail braukt ar vilcienu, neatceros, ka bērnībā būtu ar mammu vilcienā braukusi vispār), es atbildēju, ka tam nav nekāda sakara ar maniem vecākiem un bērnību( toties esmu pārliecināta, ka viņas bērniem lieliskas manieres - kā nu ne, ja katru reizi, kad kko ne tā, uzreiz noteikti, ka uzšāva vai lika tupēt kaktā uz zirņiem). pēc brīža piecēlos, lai pārsēstos, tad iesaistījās arī man blakus sēdošais puisis, kurš noteica kko tādu kā - oijoij, vēl pārsēdīsies tagad!! nu WTF, WHATS WRONG WITH YOU, PEOPLE??!?!!
aizgāju vagona otrā galā paraudāt, nopietni :D

mācība - ja kāds spļauj uz ielas, es varu viņam uzšaut pa muti, ja kāds lamājas, varu uzšaut, ja iet pāri sarkanajai gaismai, es varu pielikt padeni vai iespert etc