ja man neliks normli celšanās vakardien plkst12os, tad ko es varu teikt šodien, kad cēlos septiņos, pēc divām stundām miega.
kates ģimene kavējās , tāpēc es varēu izbaudīt ozolnieku spirgto gaisu pusstundas garumā)redzēju i kā saule uzlec, i kā aiz kokiem jau aizslīd), tad pārlaimīga tiku siltumā. šorīt no rīta zaudēju laimētavu nevainību(iegāju pačurāt fēniksā), pēc tam ar mikriņu lidoju(tik tiešām, negribu jau neko sliktu teikt, bet šoferis iekļaujas agresīvo braucēju klubiņā-divjoslu iela, divi trolejbusi, un mēs pa vidu) uz savu ķengaragu, lai paliktu pēdējā mikriņā, un varētu paballēties ar šoferi, kurš ir ātrs pēc dabas un nepacietīgs arīdzan, un dzīvo pēc principa "noteikumi ir lai tos pārkāptu", jo pat nesagaidījis, kamēr es ar savām pekelēm izkāpju, jau bija sācis pīpēt un čillot pa to salonu(man gan ir aizdomas, ka ilgi tā tas nevilksies, izskatījās, ka viņš uz pusnelegāliem noteikumiem ir priekšlaicīgi atbrīvots, un vakar uz tiem lieliem priekiem uzņēmis par daudz uz krūts)

atbraucu uz paklāju, pagulēju, atbrauca kate ar aliņiem, nais, jāizmazgā mati un uz centru.