joprojām slimoju, pa dienu aizgāju uz mežu, pielasīju grozu ar sēnēm, tagad esmu pieēdusies zupu un vārītas sēnes, vēl kaut kādas bekas gaida rindā uz sagatavošanu
un jā, tieši kā jau paredzēju - manā mīļākajā vietā kaut kāds vecis ar spieķi un skaļi uzslēgtu LR1 sēņo, nu neko jau, es viņu pasveicināju, viņš tikai noskatījās, moš arī nedzirdēja, es arī nebūtu dzirdējusi, ja man kabatā diktore skaļi stāstītu par osteoporozi(vai kaut ko no šīs sērijas), hah

šovakar vēl pasildīšos mājās, rīt beidzot iešu cilvēkos, citādi pēdējās dienās vienīgie, kurus redzu, ir mamma un brālis ar draudzeni. neskaitot nejauši satiktos kaimiņus-pensionārus.