es te sēžu, domāju par to, ka varbūt ir iespējams fiksi sacept cepumiņus kaut kādā veidā un man skan mūzika, orbā, sen saliktā pleijliste, un es pēkšņi sajūtu, ka klausos pasaulē skumjāko un vientuļāko dziesmu, gandrīz raudāt sāku
burial - distant lights

pārslēdzu uz lemon jelly - stay with you



upd : un tagad šķiet, ka nu skumjas plūst no visām dziesmām, nē, no visām vietām, pat durvīm un no cepeškrāsns