Review of last weekend
Jeb mana dzimshanas diena.

Sākās viss piektdienā, kad rūpīgi centos saglabāt pozitīvu skatījumu, neraugoties uz faktu, ka dzīve, ļauni smīnot, gāza manā priekša ķieģeļus vienu pēc otra. Ģeometrijā 5. Nu labu. PAsmaidu, gan jau tālāk būs labāk. Gadījās. Vācu valodas oplimpiādē nevienu vārdu nesaprotu. Piespiežos pasmaidīt. PAti taču zināju, ka tikai uzbezpriģeli nāku. Bet,kad konstatēju, ka esmu pakāsusi mēnešbiļeti (tikai 10. datums) un skolēnu apliecību, drūma nojauta mani māc kā negaisa mākonis. Vai nu tā ir zīme, ka nav lemts labs dz.d pasākums, vai arī ceļš uz rozēm ir ērkšķiem klāts. Anyway, besījiens par savu nemākulību garantēs.
Mājās sev uzrīkoju 5dienas vakara kinoseansu, noskatoties sen nosūknēto "Matrix Reloaded" un cenšos nedomāt par škrobi.

Sestdiena
Jā, arī tā ataust. Dibināti labā noskaņā aizbraucu ar mikriņu (busu gaidīt vairs nav vērts - sava labā bezbiļetnieku puse) uz programmēšanu, kur uchiks Reinis kavējas par 15 minūtēm. Un ierodas viss zili sarkans nodauzīts, ar šuvēm. BAisi skatīties. Diemžēl. muld tik pat daudz, ja ne vairāk.
Atbraucot mājās saprotu, ka tur nav nekā ēdama un aizdodos uz veikalu. Tur arī atrodu mummy novēletos ādas cimdiņus. Izvēles procesā me pāris raižu zvana telefons un es autopilotā izrunājos ar kādu cilvēku. A neatceros/nepiefiksēju - kādu..
Pastā saņemu savu 2. dāvanu - mīkstajā pufīgajā aploksnē iesaiņotu zīda vitrāžas glezniņu ar kaktusu ainavu no nometnes draudzenes. cik sweet...Neskatoties uz visu, man naturāli sāp galva un nāk miegs. PAredzot neparedzami garu nakti, dodos gulēt un uzliek umodinātāju uz 4. Lieki piebilst, ka šajā laikā man piezvana 3 cilvēki no topošā tusiņa, interēsējoties par kaktusiem, laikiem un alkašu. 4 pēcpusdienā esmu nīgri nikna un nenormāli gaidu mājās māmiķīti, kurš, kā man liekas, spētu mani nomierināt. Sāk atkal zvanīties draudzenes ar naraynana priekšgalā (atkape - she apņēmās noorganizēt manu dz.d., ja kas), un konstatēju, ka me ir 1/2 h laika, lai uzpucētos, savāktos un noskaņotos my-should-be-biggest-party-forever..Mummy atnāk un brīnumainā kārtā mani patiešam nomierina.Urdu sevi ar domu, ka pati taču gribēju sagaidīt rītu ar saviem 18 pilsētā, baudot visus tās sniegtos labumus. Bet garīgā galīgi nav. U n draudzenes vēl chakarē laikus...Atnāk Līga & Vika, atnesot 3litreni ar..zivi. Gaiļu sugas sarkanu tropisko akvārija zivtiņu. Surprise! Bet gaisā jūtu, ka kaut kas briest un tiek gatavots..Tieku pabrīdināta braukt ar busu vēlāk.
***
Centrā, alejā starp Saktu un Brīvības pieminekli my 4 friends sagaida me ar kļavas lapām, baloniem singin' "We wish u a merry christmas.." un uzmauc galvā trako kreklu ar uzraxtiem "18 rezervists" un "18 nosacīti". Protams, fotoaparātam bačas nosēdušās (kā es to varēju aizmirst!?), bet arī šo problēmu atrisinam. Pie pieminekļa tiek dziedāta himna. Unītī sākas strīdi par stiprās dziras nepieciešamību, dzeršanas tradīcijām un iespējām pastāvošajos apstākļos. Vienojamies par 0,5 šņabi un sulu. PAgaidām.
Vecrīgā 5atā nostaigājam prognozējamās nakts jautrības iestādījumus. Uzzinam, ka Paddy Whealan's ir pasākums, turklāt bez maxas, ja 18, of course. Piemetinu, ka mēs bijām 3 pilngadīgi meitieši, 1 absolūti nepilngadīgs skukjis un es - vēl pāris stndas nepilngadīgs aliens. So aizgājām pēc nry mudinājuma uz Zeppelin. Mūzika dīvaini/Ok, galdiņi gana lieli, vieta gana omulīga. Sveces dedzināt gan neļāva, toties Līga man nākotni izzīlēja, kurā beigu beigās parādījās dzudz naudas, mīlestība un bērns. Piedabūju par savu kompašku durakus uzspēlēt (uz nry pat necerēju!). Pēc pāris sņabra ietekmē norisinājušamies trāgēdijām, kad Līga uzgāza sev uz biksēm diezgan vārīgā vietā parafīnu un plūmju sulu, šaka bļaut un lamāties ar VIku, nolēmām doties tālāk.
Paddy Whealan's me patīkam ipārsteidz ar plašumu, dīvāniem, mūziku, dzēriniem, bet nepatīkami - ar neīrisko noskaņu un bezkaunīgajiem večiem..Iekārtojāmoes ap galdu 2. stāvā, uztusējām, uz-bez-priģeļojām, pasmaidīju kamerām (tur laikam "Bāru" filmē). Dabūju savu ilgi kāroto alus alu - "Guinnes". TUmšs kā kafija, putas kā kapučīno. Noturīga, līdzena garša bez rūgtuma .TIEŠĀM labs! Nu jaa, piezīme - dzērām tikai mees ar ilziic - un diezgan fiksi mums sāka piesieties par dokumentiem un vecumu. Besssī ārā, jo es vienu reizi gribēju visu nodarīt godam - bez slapstīšanās un raustīšanās - vai drīksu, vai pamanīs...Ar lietainu izskrējienu līdz Orange Bar, ar manu pirmo izdejoto "Pastum pastum pietupies" topu sagaidiijusi divpacmitus..un 18 sviedieni gaisā.
Nākamā pieturvieta bija "Ala" un viņas vasaras dārzs Vecrīgas pagalmā ar incantu oranžu jumtu virs galvas.Pēc pietiekamas O2 devas smadzenēm pievadīšanas dodamies iekšā un, par spiiti Līgas nepārtrauktajai vaidēšanai, ka viņa grib home un sleep, neņemamies ar biljarda spēles iepazīšanu. Kāds krievs no blakus galda uzprasa sērkocinjus un uzzinot, ka man ir dz.d. noskūpsta roku, kuru gan nepratu eleganti pasniegt. Driiz vien pat es vairs nespēju atminēties, kuram jāisdara sitiens, un dodos samaxāt par pusotru stundu spēles. Ilziic pēkšņi izdomaa, ka braux maajas un pazuud. Ak, laimiigais radiijums, kursh var arii nakti veel tikt uz maajaam..Mums ar Līgu baigias dziedamais nāk virsū, un VIka atminas kādu iestādījumu, kur vēl varētu būt karaoke - "Zaļā vārna", kurp arī dodamies. Jaa, tāda man nepierasta Rīgas puse. Lauķi, krievi, pusmūža nenodarbinātie, kaut kāc arodskolas iespaids. Bet nu kad iekša - jāķeras pie lietas un jānomēģina karaoke. No visa saraxta bija kaadas 5 dziesmas, kuras vispaar zināju, un iesildīšanās variantā paņēmu "Edelwais" no "Mūzikas skaņām". Dīvaini, sevi nedzird, mazaa publika arī tāda savā veidā uzmundrinoši dīvaina. Vēl jau sho to paņēmu, un, šķiet, maisam gals ir vaļā - iešu vēl. Bet citur. Arī nry aizdevās uz rīta netcafe, palikām 3atā. Aizejam pakratīties krievu mūzikas un padzīvojushu/padzērušu vīriešu sabiedrībā. Kad apnīk, skatos Fashion TV, kur demonstrē, kā modeļus gatavo provēm un māxlas bildēm. īsi pirms 6 mūs met no kluba laukā. Pavadam Viku uz krastmalu, uz tramu, un dodamies ar Līgu uz Latedrāli gaidīt 1. busu uz mājām. NO universitātes puses paverās tik pārdabisks skats uz kanālu, pilnmēnesi, dīvaino atspīdumu un nekad Rīgu pilnīgā tumsā neatstājošajām laternām..
Mājās esmu pirms 7. Pametu aci uz savu Astru (tā nokristīju zivtei) un domāju, ka beigta, bet, tā kā nav ar vēderu uz augšu, attopos, ka laikam jau guļ..
Pirms aizmigšanas paspēju ūdenī sasildīt kājas un pārdomāt, ka neizdarīju savus 2 ieprieksh nosprausos pats-par-sevi darbus: t.i., neaizgāju uz MKV, kas man asociējas ar perfektu tusinju vietu; un nenopirku cigas. VIenkāršhi tāpēc, ka tagad varētu. Kādu nokurītu un pārējās izdāļātu atkarīgajai sabiedrībai..

Svētdiena
Mani daudzie radagabali neuzskata manu pilngadību par tā vērtu, lai uz to ierastos..Ne no pārdaugavas otra gala varēja atbraukt, kur nu vēl tālākie. Tā mēs 4atā dzērām sarkanu (!) šampanieti, gremojām biskvīttorti un uz gāzes plīts cepām mednieku desiņas. Normāli.


Tāda nu bija mana dzimene.
Sekas vēl/jau sajūtu.