5. diena
5. diena - uzskaitījums mazliet sāk zaudēt jēgu, jo gluži par 5. vientulības dienu to nevar saukt. Tomēr esu dazhas reizes parunājusies šai laikā ar savu mīļumu, un pat vienreiz satikusi. Bet nu truuuuuuukst sava cilveecinja, ar ko vakaraa teeju virtuvee iedzert, kam dot savas salstoshaas pecinjas zem krekla sildiit, kam pieglausties, buuu... skumji, gribaas vinju sev blakus.
Vakar naktī peec feinaa pasaakuma Daugavmalaa izprnteeju kaadus n (kur n tiecas uz bezgaliibu) magjistru studiju programmu plaanus, guleeju gultaa un lasiiju. Nezinu, bet lielāko grūdienu deva ilziic izteiktais vienkaarshais teikums "Nāc pie mums!". Itkaa nekas liels, itkaa ieprieksh arii apsveeru domu mainiit instituutu uz staavu augstaaku, bet vienmeer bija kaut kaadas ieksheejas atrunas - neesu es programmeetaaja, negribu buut sistēmanalītiķe... Bet visam ir vairaakas puses. Seezhu, lasu maaciibu priekshmetus, taadus kaa 'programmatuuras drošuma teorija', 'programmatūras metroloģijas un plānošanas modeļi' un citus sviestus, un jautāju sev - KO ES GRIBU? Un taa vietaa, kad kaadreiz es buutu saakusi klaastiit par darba vietaam, lidostu, logjistiku utt. utjp, tagad es bez minstināšanas varu atbildēt 'es gribu vīru, savu māju, mierīgu un laimīgu dzīvi'. Kā to sasniegt? Ar labu darbu, kur piedienīgi maksā. Tāpēc varbūt jāatmet daļa sapņainu ideālu par to, ko es gribētu darīt, bet jāiemācās tas, ar ko vieglāk pie darba tikt. Protams, visam ir savas robežas, bet vairs es neskriešu apkārt ar saukli, ka negribu būt sistēmanalītiķe. Un zini ko? Kaut kaa vieglaak ap sirdi palika! :)
Bu bu bu.
Ak, jaa - miiljums pieteicās riitaa ciemaa!! :) Buus ar ko vakaraa teeju dzert, pie kaa pekas sildiit un ar ko bubinaat! :) Ehh... dziive ir mazliet skaista.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: