Garastāvoklis:	okay
Mūzika:	Putnu čivināšana aiz loga un radio Skonto blakus istabā

1. diena
Šodien mans mīļotais darīja zināmu, ka turpmākās nedēļas nebūs pieejams/lietojams/runājams. Apstākļi tādi, ka nu tā vienkārši - jādzīvo bez viņa. Es negribu kā parasti šajās reizēs - mocīties un pinkšķēt, un domāt, ko es varētu darīt lai tā nebūtu. Šoreiz strāsts būs savādāks.
Zinu ka smēķētājiem, kas cenšas atmests, viena no palīdzības metodēm ir katru dienu rakstīt dienasgrāmatu. Varētu mēģināt arī es pārvarēt savu atkarību šādā veidā. Mērķis - man šī cilvēka vienkārši nav. Izdzēsts. Dzīvoju tikai savu dzīvi un ļauju viņam dzīvot savējo, kamēr viņš ar saviem darbiem tiek galā.

Aizbraucu uz jūru. Viena. Draudzenes visas bija savās gaitās aizņemtas, bet nu arī tas OK. Nospriedu, ka labāk mācīties mākslīgo intelektu jūrmalā kā piekarsētajā dzīvoklī. Patiesībā neslikti - protams, smiltis un karstums nav labi sabiedrotie, bet no otras puses - ne ar vienu nav jaarunaa, nekas cits iisti nevar noveerst uzmaniibu. Jaa, es vienīgi vēroju cilvēkus. Neapzināti, pat negribēti. Varbūt kāds noķer manu skatienu un domā, ko es tur luuru. Bet es nespēju dažbrīd neskatīties un necensties izprast, kas ir šis cilvēks. Pārsvarā meitenes.
Pirms mājās braukšanas pastaigāju pa jūru (ledusauksta) un paskatiijos nu jau raamaakajos saules staros. Daudz sportisku jaunieshu pludmalee. Muskuljoti, paardegushi viirieshi stringos. Nevar saprast - tik lieli babnjiki vai geji.
Tagad lasu "mistakes u make at bridge". Vispār spēlēju sūdīgi, bet nu vismaz teorētiskās zināšanas papildinu. Var jau būt, ka palīdz.
Rīt no rīta iešu uz baseinu - sāksim dienu sportiski un veselīgi.
Pagaidām turos gaužām labi un pozitīvi. Tā turpināt - mīlēt sevi.