Kāpēc gan ne, patiešām es taču neizslēdzu tādu iespēju. Vienkārši tā ir apskauzamā jaunibas priekšrociba (ko tiesi aiz skaudības saucu par infatilismu) - iedomāties zinām, " kāds tu vienmēr būsi" vai " ko tu nekad mūžā nedarīsi", u.t.t.

Lai gan: “We are what we pretend to be, so we must be careful about what we pretend to be.” (K.V.)