Nevienā mirklī neesmu teikusi,ka kaut ko pieņemu par patiesu vai nē, man patīk klausīties, ko man saka cilvēki, varbūt tieši tāpēc viņi man stāsta par savām domām, jūtām un notikumiem. Kas ir patiesība? Tas ir un būs mans jautājums līdz mūža beigām. Grūti ir vienmēr, tagad tikai mazliet grūtāk nekā parasti, par mazākām grūtība es principiāli nerunāju, jo tās ir tikai dzīves ceļa zīmes, kuras lasīt vai nelasīt ir tikai mana izšķiršanās. Infantilisms, hmm, ja Tu domā manu "joie de vivre", tas tur būs vienmēr.