Pēc vakardienas šodien es varētu lidot mājās . . .
. . . bet īstenībā lidošu mājās tikai nākamnedēļ. Vakar aizbraucām pie Alajas, grieķu meitenes, kura šeit trenējās Olimpiskajām spēlēm jāšanas sportā. Pēc ilgiem gadiem atkal biju zirga mugurā un ne jau kaut kāda zirga mugurā, bet tīrasiņu zirga mugurā. Jau ejot gar staļļiem Rock Star parāva mani aiz matiem. Nesaprotu kāpēc viņam iedota tāda iesauka (īstais vārds gan viņam ir Moondancer), jo viņš ir vismīlīgākais zirgs kādu varētu iedomāties. Ja Moondancer būtu balts, nevis melns un ar ragu pierē, tad viņš būtu visīstākais vienradzis, jo nespēju iedomāties vēl atbilstošāku raksturu vienradzim. Alajas zirgs, protams, uzvedās kā absolūts ‘olimpijas zirgs’ un nespēja vien beigt izrādīties, kapājot ar kāju zemi un klanot savu skaisto galvu. Kad beidzot bijām izjādē Rock Star ik pa laikam uzmanīgi paraustīja galvu, lai pārliecinātos, ka es viņu turu grožos, vai iespējams, lai pārliecinātos vai es vēl esmu viņa mugurā, nevis nolidojusi zemē kaut kur pa ceļam, ņemot vērā, ka biju aizdomājusies. Es domāju par Bucēfalu un Aleksandru. Alajas zirgs tikmēr nekaunīgi lēkāja mums apkārt, mēģinot iekost Rock Star un izprovocēt viņu uz dauzīšanos. Rock Star viņu vienkārši ignorēja. Ringā mēs arī laidām auļos. Viens ir skaidrs, ja jebkad es varēšu atļauties uzturēt zirgu, tad es iegādāšos Rock Star sīko vai varbūt viņa mazdēlu. :)