31.01.2004.
Pēc totāli negulētās nakts ar visu savu ‘jetlag’ un otra LVL puse pēc totālās nopīpēšanās Amsterdamā – tomēr - LVL Trinity novācās iedzert kādu nieku, uzēst itāļu saldumus un ierēkt par šo un to . . . zāli . . . paldies nelietoju . . . vēl bez visa pateicoties savai jauniegūtajai ādas jakai esmu ieguvusi jaunu iesauku, proti, kļuvusi par šatēno Trinity . . . yes please where is my DucatiMonster . . . sarunu karstumā blenžu uz klātesošajiem caur pieri, košļāju īkšķa samērā paaugušos nagu (otram īkšķim nagu nolauzu lidostā) un domāju savas mazās domeles, speru ar zābaka purnu pa galda malu un dungoju klusiņām: You are not an enemy any more. There is ray of light upon your face now. I can look into your eyes and I never thought it could be so simple. You can hear the music with no sounds. You can heal my hart without me knowing. I can cry in front of you cause’ you’re not afraid to face my weakness. When we will wake up the morning rain will wash away our pain. Cause’ it never begin for us, it’ll never end for us © Elina (vai kas līdzīgs). . . Night - eyes get tight . . . good morning cat! © zdv . . . ‘eyelines’ refers to the direction and angle a character’s eyes are looking in a scene . . . and so it goes . . . :))