mērens spriedelējums
1. kaut arī iesākam savu dzīvi, tāpat, kad uztraucamies, sūkājam īkšķi (cigareti, zīmuli, whatever) kā to darījām mammas puncī, daudzi arī guļ tādā pat čokurā čokurā, kā vēderā - ar sitienu ir pamainīta tikai vide, dots impulss tālākai attīstībai.
2. tikai un vienīgi pierādām, ka tāds nu ir cilvēks - līdz šim to darījis tikai instinktu (un varbūt iedzimtā stulbuma) vadīti, bet paaugoties mazliet - apzinoties grēku, un tamdēļ darot to ar dubultu baudu.
3. arī šī mīlestība nenāk no nekurienes, tā visu laiku mīt cilvēkā, un uz to arī homo sapiens tiecās, apzināti vai nē!
man gribētos to visu drīzāk saukt par izaugsmi, nevis pārmainīšanos/ izmainīšanos!
neesmu spēcīga filoloģijā un nezinu, vai izaugsme nav pielīdzināma izmaiņām, bet es domāju, ka saprati. cilvēks nemainās nekad. varbūt tikai parāda sevi no tādas puses, par kuru Tev nebija nekādas nojausmas.