While I have crescents in my eyes I will love you . . .
. . . 1 gads un trīs mēneši kopš mēs pēdējo reizi sēdējām viens otram pretī . . . poza un vieta tā pati, bet sajūtas pavisam savādākas. Es vēroju viņu . . . viņš stāsta . . . es nedzirdu . . . esmu šokēta par sevi pašu – no tām vājprātīgajām jūtām (“you are my conscience and I am your schizophrenic love” © L ) vairs nav nekā. Blenžu viņa acīs, kas mani tā fascinēja . . . sajūtu nav, nekas no tiem karstumiem, mīļuma lēkmēm . . . nekā nav! . . . tikai žēlums . . . es redzu sevi . . . pagriežos pret viņu un saku: “Times up L! It’s all gone! I’m healed . . . in love with someone else . . . but I have learned from you not only the best but also the worst . . . I lost him like you lost me . . . now we are even . . . again!”. Viņš pasmaida: “As always!”. Es ceļos kājās, uzvelku mēteli, uzlieku cepuri un eju prom . . . durvis . . . people strolling down the street . . . mana seja kā marmors . . . ķermeņa mehāniskās kustības . . . es gribu piezvanīt . . . nē . . . action canceled!