Priecīgus Ziemassvētkus visiem!
Vakardienas going out manāmi ievilkās, bet tas bija labi satiku savu mīļo pusbrāļuku (pirms tam nejauši uzskrēju virsū savam mentoram, bakalaura darba vadītājam) parunājām par mums, citiem etc. – paldies Dievam, ka man apkārt ir tik jauki cilvēki. :) Pēc tam ar EFC draudzeni pasēdējām Pulkvedī un kārtīgi izsmējāmies. Naktī man bija Cunningham, Levi stila sapnis. Es stāvēju pretī opītim. Mēs skatījāmies viens uz otru un tad es izņēmu savu sirdi un plaukstā pastiepu to pretī viņam. Es teicu kaut ko tamlīdzīgu - lai viņš to manu sirdi paturot v klanam, ka pārējo dabūs citi, bet manu sirdi, lai viņš ņemot līdzi. Viņš pamāja ar galvu, ne vārda neteica, pagriezās un aizgāja. Mana atvērtā brūce, kur bija sirds aizvilkās ciet. Un tajā mirklī no neizgaismotās kadra daļas iznira kāds man un mātei svarīgs kino cilvēks. . . tālāk es neatceros. Tas viss bija skaisti, rīt baznīca, ģimene utt . . . lai Jums visiem foršie Ziemassvētki. Šeit izrāvums no mana šī gada Ziemassvētku apsveikuma draugiem . . . . As once Kurt Vonnegut created Billy Pilgrim's motto - "God grant me the serenity to accept the things that I cannot change, courage to change the things I can, and wisdom always to tell the difference." Take these words as base – I believe it has been said brilliantly. And remember . . . KV: “The two prime movers of the universe are Time and Luck” – I wish you posses both! And about our faces in public - “We are what we pretend to be, so we must be careful what we pretend to be. “ :)