viņš piekrāpa savu jauno draudzeni ar mani.
iespējams šis būtu bijis īstais mirklis visu atjaunot. bet es vilcinājos, jūtot augoša aizvainojuma plaisu sevī, kad viņš raizējas, ka sāpinājis viņu. arī pēc visiem šiem gadiem viņa pirmais instinkts nav pasargāt mani, bet kādu citu.
un neizsakāmi pietrūkst tās sajūtas, kas liekt kost, plēst, skrāpēties, kas liek mīlēties vārtrūmēs, pārkāpt visas robežas un aizmirsties, tās reibinošās sajūtas, kas liek pasaulei sagrīļoties. un viņam pietrūkst. bet ko es varu iesākt ar vīrieti, kurš baidās no tā, ko vēlas.