vienīgais cenzēts vārds uz “m” – mātīte
Vakar atklāju, cik ļoti es neciešu pohujismu. Es saprotu, ka var būt vienalga uz politiku; valsti, kurā dzīvo; smirdīgiem penzačiem; tualetes papīru utt. Taču mani tracina tas, ka cilvēks nestrādā ar pilnu atdevi, bet naturāli haltūrē. Izdara tik daudz, lai izskatītos, ka viņš ahūni strādājis, bljadj. Necenšas ,jo zina - you have no choice, body. Psc, shitā sačakarēt arī manu darbu un manas idejas, fuck. Es jau četras dienas nespēju aizmigt. Vēl nekad neesmu sastapies ar ahūni izlielītu latviešu strādātgribu un čaklumu, šoreiz handjob neskaitīšu. Es nesaprotu, vai tiešām, ja tev “samaksā” ir tik grūti darbu izpildīt kārtīgi. Izvālēties es varu arī ar Pepsi pudeli, "but if I pay, I wanna sex with attidude." Rīt beidzot nodošu šīs jobanās reklāmas, un vismaz centīšos piedzerties. Es vēl esmu dzīvs un tevi atceros scope.