Ē. Kazradzis

No sirds
Nenosakāms, nepasakāms
mūsu mūža rits.
Melnākajās naktīs blakām
allaž ciet mums rīts.

Vērojošs un nepiederošs,
kā jau sveša sirds,
kuru mūžam satikt cerošs,
mūžs mums silti mirdz.

Nav ne labi, nav ne slikti;
un ja tiešām ir
mums šai saulē liktens likti
ceļi, -
tad no sirds!

Un mēs ejam - raudam, smejam,
neprasot vai ir
vērts tā mocīties, jo,
ja reiz
ejam -
TAD NO SIRDS!