Šķiet, es šovakar sapratu, kas notiek.
Es augu. Pienācis lūzumpunkts starp jaunu meiteni un pieaugušu sievieti. Nevar vairs tā turpināt - apaļām acīm brīnīties par pasauli, ļauties katrai straumei, lai nes, kur pagadās. Ir pienācis laiks, kad viss ir pārstājis notikt pats no sevis un ir jāizdara pašai savas izvēles, lēmumi. Lūk, no kurienes tās paralizējošās bailes. Jo mani vairs nesaudzēs. Tie laiki ir garām. Ir jāmostas, jāceļas, jāiet, jādara un jādomā par sevi un par tiem, kas nāks.