Par darbu
Pēc atvaļinājuma atgriezties... ujj.. tas bija PSC. Es jau atvaļinājuma 6 dienā visu dienu besijos par to, ka man nav dzīves un viss ir psc, ka šādi vairs nevar. Vakar pirmajā dienā jau biju gatava jau nu teikt, ka viss.. vsjo,.. Derdzas visi tie darba sūdi, ķipa manus nervus ēd kkādi draņķi, kas vispār necik nav svarīgi man personīgi. Bet nu ok, nākamais termiņš ir izturēt 2 mēnešus līdz nākamajam atvaļinājumam. Vai es to izturēšu? Ja arī nē, nekas, vismaz viss būs iesākts. Un es tāpat zinu, ka mani nepalaidīs no tejienes, vienkārši izdomāsim citu alternatīvu, es tā domāju, ka tā būs.