Morālie
Pēc pagaišā vīkenda man ir pamatīgi morālie. Piedzēros nereāli, nu kā agrāk. Un protams muļķības. Kāpēc es palieku tik neiedomājami stulba, kad piedzeros? Uz šo jautājumu man nav atbildes. Kāpēc es plānoju dzīvi uz priekšu tieši pālī? Es pēc sestdienas esmu sarunājusi sporta zāles biedreni, kā iesim sportot, braukāsim kopā un Rīgu un tusēsim kopā utt? BBF. Ok, tas vēl sīkums viss šitais murgs. Bet es ar tās nabaga meitenes puisi viņai blakus sēžot saderēkju vai kā to nosaukt, ka ja mēs 38 gados būsim brīvi, tad precēsimies. Principā pēc šī vakara esmu saderinājusies. Un mēs abi piekritām. aaaaaah. Man ir dusmas uz sevis, jo es vispār biju nedaudz greizirdīga un to meiteni. Un ko tad tas nozimē? Man patīk viņas puisis vai? Dēļ vienas dzeršanas visa galva jāgroza. Ko tas alkohols dara ar mani. Iepriekš mierīgi dzīvoju. Un kurš tad vairs precas 38 gados. Es tā kā gribētu ātrāk