Tik daudz nolādētas sāpes, ka es nevaru pozitīvi paskatīties uz dzīvi. Goda vārds.
Baigi jāsaņemas un jāatrod kaut kāds salmiņš dzīvošanai. Jo nu drīz man parādīsies vairāk brīva laika, kas nozīmēs to, ka es varēšu gulēt savā istabā un raudāt un ieslīgt dziļā, dziļā depresijā.
Kaut kā nenēsā mani uz rokām dzīve. Bet tikai šodien. Cerēsim. Cerēsim, ka rīt būs labāk. Un cerēsim, ka mana neatlaidība vainagosies ar uzvaru pār visu. Pār sevi un savu nelaimi un visiem mošķiem.