man Tev nav jāizpatīk
Jā, šorīt gandrīz darbā apraudājos. Tiko nesen iespēdzu pohujseju.
Lieta tāda. Bļāviens, Kāmīšu kungs man šorīt iedeva tādu kurvīti, tik sāpīgu..... bļāviens. Bet... nu es viņam tiko iedevu pretī, lol. Lai netaisa drāmas. Bet tie nav vienīgie sūdi.
Ir traki.
vakar pie manis bija atbraucis R. nu uz randiņu. Un visu randiņa laiku es domāju par Kāmi nolādēto. Par to vakaru. Visu laiku domāju. Es negribēju neko tuvu ar R. Gribēju būt tik atsvešināta, gribēju viena iet gulēt. Kaut kā visu vakaru nomocījām, skatījāmies filmu, bišķi pabučojāmies, viņš mani ņurcīja utt. Es ar savu nelaimīgo seju tikai mēģināju izspiest smaidu. Pateicu, ka slikti jūtos. Jau uzkāpu uz galvas ar to, ka pateicu, ka gribu pīpēt un gāju arī. Normāli būtu, ja es vismaz sākumā tēlotu, ka maz pīpēju.
Kaut kādu intīmo bezsakaru darījām zem segām, bet vispār kopumā jutos ļoti nelaimīga, ka ir šādi sanācis un visu vakaru biju ar domām citur. Izdomāju, ka gribu būt viena un nekad vairs nebūt ar nevienu kopā. Tā būtu daudz reiz vieglāk. Es arī neesmu pārliecināta cik viņš ir normāls.. manuprāt, bērnišķigs. Ahh. Bet ja atklāti runājam, viņam ir daudz plusi. Arī plus size kkas tāds, kas meitenēm ir svarīgs. Tas ir nais. Tikai ir arī citi intīmi brīnumi. Par to ne te, ne tagad. Nezinu ko daru un ko gribu.
Un vakar skatījāmies filmu par karavīriem afganistānā.. un visi tie aktieri līdzīgi Kalvim. Kalvīša kungam no stāstiem pirms gada. Un tas Kalvis vēl kā melnā pagātnes nelaime, kas man tik nežēlīgi salauza sirdi.. Ārprāts. Tik sāpīgi skatīties uz viņa un viņa draudzenes bildēm arī tagad. Vēl joprojām. Viņš man sirdī pamatīgi bija iekritis. Nenormāli. Es pat Kalvja laiku instagramā vēl joprojām gaidu, un kad sagaidu es iedomājos par viņu, par to, ka viņš ir iedomājies par mani.
Ai.. Viss kopā. Visi šie nelaimīgie mīlas murgi. Es neesmu to pelnījusi.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: