Es esmu nomākta. Konstatēju tikai to, ka mani ļoti iespaido šādi gadījumi. Un man vispār nav neviena pozitīva pieredze jebkādu attiecību veidošanā, nu izņemot draudzīgu, jo man ir daudz draugu. Esmu maza nelaimes čupiņa, kuru neviens un nekas nežēlo. weeee... besij, es esmu gatava jebkurā mirklī sākt raudāt.
Mierinājumam sarakstos ar kaut kādiem puišiem, bet tā iekšēji mirstu un esmu ļoti bēdīga. Nedēļa diez pietiks? Divas? It kā nevajadzētu būt ilgi šim.. nu max mēnesis un viss būs ok.

Es jau pati arī vainīga. Es atšuju apmēram 85% puišu, kas pa mani interesējas un izvēlos 15%, kuri ir vienkārši pusrublis. Tādus sliktos puišus. Es tak te nesen uz labajiem biju sākusi skatīties, nesaprotu pa kuru laiku atkal uz sliktajiem esmu sākusi mest acis. Tur jau arī ir tā problēma, ka kkādi bandīti jau vienmēr ir bijušas bad news. Laikam pavasaris.

Varbūt tiešām jānolaiž latiņa, jo visi var iepatikties, un svarīgs jau ir cilvēks, nevis tēls. Kaut gan kam? Ja gribu kaut ko seksīgu, tad tēlam ir nozīme, ja gribu dzīvesbiedru, tad jau laikam cilvēka raksturam.

Weeeee. tāpat besis. Šodien zvanīja mans nākamais kavalieris kaut kāds... smuka balss, iespējams baigi foršs puisis. Bet nu tā kā esmu sākusi visus laist garām, tad jau noteikti šito un visus pārējos arī. Bet vispār man ir piekrišana, nopietni. Man pat draugos uz kaut kādām vecām bildēm kaut kādi kavalieri sāk rakstīt un jautāt vai nevēlos iepazīties... un vispār salīdzinoši bieži, ja ņem vērā, ka tas portāls ir miris. Tas ir deserts manai pašapziņai, tikai ne emocijām, jo es gribu atrast tādu, kas man pašai ļoti patīk, jau no pirmā acu uzmetiena, vai kāda forša joka. eh.

Skumja, skumja saulaina diena.