.
Kāmis manī bija radījis tādu mieru, priecīgu mieru. Tagad atkal vecais stāsts. cik šādi man ir bijis, kad man tas izraisa negatīvas emocijas un asaras stulbas. armijnieks, biroja kaķis, tagad kāmis, policita dēļ vēl meesu raudājusi, bet vienreiz apvainojos gan. trīs tikai? kāmis jau pat vairs neskaitās, jo īstenībā esmu jau pieradusi pie pārdīvojumiem nepatīkamiem. Ja šādi vēl turpināsies, varēšu iet uz slepkavu skolu un bez emocijām nogalināt cilvēkus.
Trīs mani sirdī aizķēruši. Nav nemaz tik daudz, īstenībā jau viens bija aizķēris, tagad ar Kāmja palīdzību arī no tām emocijām esmu tikusi prom. Kaut kāds labums bija.
Bet jā, tas smaidīgais miers, kas viss ir forši. iluzija, es jau zināju, bet tāpat. Plus vēl mēs jau tāpat sarakstīsimies kaut kad. Vienkārši es ar viņu nesatikšos. Tagad arī stulbi, ka telefons kluss, neviena pļunkšķa, īsti arī negaidu. Tinderī arī tuksneša klusums, jo neuzdrošinos nospiest nevienu sirsniņu. Nah**?! Jā. Nu vīliens, bet ne īpaši smags. Man vienkārši gribās sirsniņas acīs, bučoties un apķerties, tas arī viss. Veiksmīgu šo vakaru :))