dzīve
Zini kā ir. Man ir viegli dzīvot un nevajag ne par ko sūkstīties. Kārtējā mana draudzene kašķējās ar savu vecā kaluma boyfrienu, kas viņu met no mājas ārā ar zīdaini, kuram pat nav pus gadiņš. Piedāvāju, lai nāk pie manis dzīvot un atvadās ar trešo pirkstu no tāda vīrieša. Jā, kurš arī fiziski iespaido. Es tāpat mājās neesmu, bet nu loģiski, ka tas nav tik vienkārši, ir iesaistīti divi nevainīgi bērni. Nu idiotisms. Pēc šiem trakumiem man liekas, ka man iet super. Man neviens neblato virsū, neesmu iepinusies attiecībās ar kaut kādu mērgli. Ok, ne tikai vīrieši ir vainīgi, attiecības noteikti abpusēji nav izdevušās, tapeč arī nevajag šādos mirkļos tikt pie bērna ar domu, ka kaut kas mainīsies. Jā, mainīsies, paliks sliktāk. Es reāli šonedēļ cepuri kuldama divreiz kinoteātrī esmu bijusi ar diviem dažādiem puišiem, ok, otrais nebija randiņš, es vismaz tā ceru, jo tas man draugs labs ir, protams, pa velti man viss, šādi piedāvājumi. Neesmu nekāda golddigga un apnicis man ir kaulēties, ka maksāšu pati, jo šādi man ir reāli izdevīgi, kāpēc ne, ne? Sestdien man vēl briest ar kaut kādu veco boyfriendu tikšanās, neesmu pārliecināta vai vēlos. Ko man darīt, nesaprotu. Es jau pārāk daudz pinos ar dažādiem vīriešu dzimuma pārstāvjiem. Bet atkal no otras puses, es vīrieti aizstāju ar to, ka man viņš ikdienā nav ar vairākiem citiem, kas arī man nav, bet kas pa mani interesējas un parūpējas. Baigi kucīgi, bet a ko ne. Galvenais ir neiekulties baigajās ziepēs un atšķirot, nevajag ar tik daudziem tikties, kaut gan man jau enerģijas daudz. Galvenais ir nesākt dibināt kaut kādus seksuālos kontaktus un pieturēties pie ave maria gājieniem, citādāk es rīkotos pretēji saviem uzskatiem. Jau tagad rīkojos, bet nevainīgi, kaut gan šādi darot kaut kad sanāks baigās ziepes, simts punkti. Labi, sākšu rukāt. Ā un dikaprio filmu- man patika. Normāls vīrietis, izdzīvotājs, neatlaidīgs, raksturs, seksīgi.