Tad par to vakardienu.
Tas randiņš.

Viss negāja gludi, jo pēdējā mirklī, lai izskrietu no darba un skrietu uz tikšanos, man iegrūda rokās dokumentu, ko obligāti vakar vaajdzēja nosūtīt un vēl apdrošinātā sūtījumā, ko es ļoti labi zinu, ka aizņem laiku aizpildīt. Tā nu es pastā izvilku numuriņu kādus 15 cilvēkus uz priekšu un sāku stresot, ka reāli kavēju. Tizlums. Es vienkārši skrēju uz tikšanos ar mēteli vaļā, jo man bija nāvē karsti. Kaut kāda pusspūrusi, pussasvīdusi ierados- nais, lielisks priekšstats, bet nu ok. Skatījāmies filmu par tiem ēģiptiešu dieviem. Bija forši un puisis man arī ļoti patika, lādzīgs, sirsnīgs cilvēks, tāds kārtīgs izskatījās ar Latgaļu akcentu. Nekad nebiju tā komunicējusi ar Latgaļiem, ja godīgi, tapēc likās neierasts tas akcents. :)

Parasti pirmajās tikšanās reizēs man viss ir vienalga, un es brīvi jūtos, runāju utt, valdu pār sarunu un darbībām, bet šoreiz kaut kā tā nebija, es nezinu kāpēc, bet es biju tāda sakautrējusies un tizla, un neteiksim, ka viņš tāds nebija. Tā nu mēs kā divi lohi kinoteātrī runājāmies, tas vēl ok, bet apstaigājām tuvākās pieturas un kamēr atradām īsto transportu, tiešām kā idioti. Nu smieklīgi, smieklīgi. Viņš mani pavadīja līdz mājām. Visu ceļu runāju kaut kādus bezsakarus, bet nejau tādus kā parasti, tiešām stulbus murgus. Bet nu neko. Es jau gribēju pavadīt arī viņu nedaudz, bet šoreiz kā īsta meitene, mani pavadīja, man izmaksāja utt muļķības. Šodien viņš brauc prom.

Es nezinu kāds pirmais iepaids viņam, grūti spriest, jo nebiju savā elementā. Bet man viņš patika, ļoti tiešām sakarīgs cilvēks :))