14 th
Mana valentīndiena. Piecēlos 15.30. Paēdu trīs vienā- pusdienas, brokastis, vakariņas, skatījos Ķeriet smārtu un sērfoju FB, skatoties kura kādas puķes saņēmusi. Ieraudzīju arī skaisto skatu, kā puisis, kas man ļoti patīk uzdāvinājis romantiski citai meitenei rožu klēpi. Nais. Nokritu uz zemes, nolēju 3 asaras, piecēlos, izmazgāju dzīvokli, izmaksāgu veļu, uzkuriju kādas 4 cigaretes, uzvilku sporta tērpu un ar Arti un viņa suni mani aizveda uz mežu uz hardcore krosiņu 5 km pa dubļiem, tumsu, sniegu, ledu aiz mašīnas skriet. Labi, nosvīdu kā ruksis. Satriecoši. Iegāju vannā, uzpīpēju, uzspiedu Tinderi kā jau četrpadsmitajā- šoreiz bija diez gan spiežamas sirsniņas, nebija nekādi krokodīli un man izskatās, ka sāku čatot ar savas iepriekšējās loves vienu no labākajiem draugiem. Neesmu jau baigā bitch, bet nu man sāp sirds, ka mans sapnis dāvina citai tās rozes, un mani ir uzmetis pa visam. Kucis tāds. Nav jau nekāds pārsteigums. Bet nu tizli dzīvot bez puķēm. Biju iedomājusies pati pirkt, bet ai.. tāpat mājās neesmu bieži. Reāli, brivdienas bija man spontānas, tas cool (sapņi un kokteiļu sestdien un būšana pie zaļā) un tā, bet nu pārējais jau dibenā kā parasti. Tā kā dzīvojam uz priekšu un tad jau redzēs.