Sveika meitene, nezinātāja
..Man šis rīts uzdzinis galvaslauzienu. Es sevi nesaprotu. Domas aizņem tikai viens cilvēks un ideju analizējums, bet es skaidri un gaiši zinu, ka viņš nav gatavs maniem domrakstiem un maniem gara lidojumiem, jo es domāju daudz par daudz, bet es citādāk nevaru. Man ir tik daudz ko teikt. Vispār šis laiks ir diez gan liela bedre. Es dibinu kontaktus, es mīlējos nosacīti, nebučojos, neiemīlos, neguļu blakus, es mēģinu un trenējos būt auksta, jo tā ir vieglāk. Es gribu sastapt kādu, kas zin ko grib, un zin, ka grib mani sev. Es netaisos gaidīt miljons gadus, kad kāds izdomās, ka jā, viņa ir forša. Nē, man vajag tagad un uzreiz, viss ir jāizlemj sekundē un jādzīvo mirklim. Man ir tik daudz ko teikt un tik daudz skumju tajā visā iekšā, jo maniem apgriezieniem un nemierīgajam garam nav laika lēni apžļembāt trulas lietas un teikumus. Ai. Nu ko, manā pakļautībā ir divi forši puiši, ar vienu es sarastos, ar otru nedaudz satiekos. Abi kā cilvēki forši. Tikai nu ar abiem man nekas neizdosies, jo redz, komplicētas personības, ķipa es nebūtu. Man šķiet, ka man ir jāmet miers mīlas meklēšanai un jānododas krosiņiem un sev. Šitā maukošanās nav man pa prātam, es labprāt tā vispār nedarītu, labprāt satiktu vienu cilvēku savā dzīvē un ar viņu vienu nodzīvotu visu dzīvi kopā, nevis kā tagad, piespiedu kārtā jāsatiekas, jātestē vairāki kadri, kā nu kurā jāsaķerās, jālauž sev sirds, tad kādam jālauž sirds, jāmētājas kaut kādās kreisajās gultās un jājoko smieklīgie joki, drīz jau jutīšos kā Kevins Harts, kas jau veselai auditorijai vienus jokus būs izstāstījis. Jaiks. Pretīgi diez gan. Nu labi, es jau vēl esmu diez gan nevainīga, maz mētājos pa kreisajām gultām, nu pa vienu. Vienkārši tāpat, tā neesmu es, es tā nedaru un man tas nepatīk. ahh. Stulbākais, ka laikam esmu smuka un man tie boyfriendi diez gan līp klāt, un tā kā pati nezinu ko gribu un viņi nezin ko grib, nē- es īstenībā zinu, ko gribu, tikai esmu atmetusi cerības, bet nu jā. Sūkājošs laiks.