KALVIS.
Sveika dienasgrāmata un future Alīna.
Stāsta nosaukums ir Kalvis, tas kurš man galvu jauc un liek man izciest mīlas mokas. Neesmu satikusi dzīvē vēl tādu cilvēku kā viņš, es viņu respektēju un pat apbrīnoju nedaudz. Jo nu es parasti redzu cilvēkos labo, bet nu man kā cilvēks ir ļoti iepaticies, bet nu man viņš iepatikās pēc pirmajām vārdu apmaiņām tinderī kā cilvēks. Viņš ir ārkārtīgi interesants. Un laikam ejot, tiekoties, mani viņš ir totāli apbūris un esmu kā apmāta uz viņu, kas arī nav normāli. Man ir tāda sajūta, ka kad viņš ir mani apķēris vai es esmu viņa skavās, man ir viss, es esmu uzlauzta un ar mani var darīt visu. Es esmu kaut kā tik ļoti tāda nu es viņam 100% uzticos un man tas besij, jo es jau viņu pat tik labi nepazīstu. Es esmu vienkārši apburta. Es stresoju, taisu drāmas utt. murgus, kad viņš man neraksta, jo ir arī loģiski saprotams, ka nu puiši neraksta nonstopā kā meitenes lol. Es vienkārši jūku prātā un izdomāju visādus murgus, ka viņš mani negrib satikt, ka es viņam nepatīku utt. Un šodien arī man sāk braukt ciet širmītis, jo man atkal šķiet, ka viņs mani ignorē. Es reāli esmu samīlējusies un drausmīgi ātri pieķērusies viņam, es pat šķiet katru mirkli gribētu pavadīt kopā kā tāda slimiķe. Tas nav normāli, es to zinu. Es pat viņa dēļ jau esmu raudājusi. Vienkārši sačakarēju pati sev galvu un izdomāju, ka pasaulei ir pienācis gals un viss. Es tiešām esmu izdarījusi pilnīgi visu, lai atbaidītu puisi, es pat vēl esmu šokā, ka viņš galīgi nav aizbēdzis.

Ārprāts, kur ir manas smadzenes? :D Protams, ka puisim vairs nav intereses par mani, ja vinš ir 100% pārliecināts, ka man viņš nereāli patīk un viss esmu jau gatava skriet uz otru pasaules malu viņa dēļ utt. Bet nu tāda es esmu. Es īstenībā vispār esmu ļoti foršā meitene, un ja par mani aizmirsīs viņš, es arī ātri aizmirsīsu par viņu. Ok, man viņš liekās fantastisks cilvēks, bet es nedrīkstu ļaut viņam grozīt manu galvu, ko arī es nevaru aizliegt, jo viņa rokās es izkūstu ka tāds plombīra saldējums karstā vasaras dienā.

Man vinš nereāli patīk, tikai nevaru saprast, gadījumā neesmu ar viņu apmāta? Bet nu es ar katru reizi kā viņu satieku ar vien vairāk samīlos viņā, kas padara mani vēl vājāku ar katru reizi. Briesmas tās mīlas mokas un līkloči. Ja man ar Kalvīša kungu nekas neizdosies, nu tad es nesatikšos vairs ne ar vienu toč. Padomāšu ideju par kaķi un vecmeitas dzīvi kādu laiku, jo man viņs tiešām ļoti patīk un es šaubos, vai man kāds tā iepatiksies. Un es pat ceru, ka neiepatiksies. Ārprāts.. Kalvi! Tu man besij! Kapēc Tu esi mani ievilcis savos tīklos?? Man šķiet, ka Kalvis ir tas cilvēks, kas mani varētu palikt easy zem kaut kādas tupeles un es viņu pat klausītu, nopietni. Iespējams, bet nu ļoti iespējams, ka es pat varētu varbūt atmest pīpesanu un vispāŗ pilnībā izmainīt savu dzīvi. Es ja godīgi, neticēju, ka ir iespējama šāda sajūta, bet man šķiet, ka viņs jau tagad mani ir padarījis par labaku cilvēku. Kāāāāāāāāāā??? Esmu strupceļā... :(