Aleksis <3
Labrīt!

Ir pagājis laiks. Ir pārmaiņas. Mans jūrnieks, mans puisis, mani nokrāpa un sanāca mums izšķirties. Jau laiks ir pagājis. Viņš izrīkojās ļoti ļauni un briesīgi un man nav žēl, ka tas viss ir beidzies, jo es negribu dzīvot važās un nospiestībā, ka viss ko daru es ir nepareizi. Tā nu esmu sākusi savu dzīvi atkal. Un nav slikti, esmu priecīga, smieklīga, pat tievāka un pat smukāka un neteiksim, ka uz mani neviens neskatās.
Tiko es iemīlējos. Pirms nedēļas. Saka, ka es esmu naiva un es zinu, ka tā arī ir. Esmu samīlējusies līdz ausīm Aleksī, tikai žēl, ka viņš ir mellais, basketbolists un tuliņ brauks atpakaļ uz Bostonu. Jā, žēl arī ka neesam tikušies, jo viņš gribēja tikai vienu, u know :D Bet emocijas.. esmu bijusi pārlaimīga, sapriecājusies, bēdīga un dusmīga. Es joprojām gribu viņu tikai satikt, kā maza meitene ar savām stulbajām kaprīzēm.

Katra lieta, katrs civēks dzīvē kaut ko nozīmē, jo zinu, ka lai arī sanāks tā, ka šodien netiksimies, bet zinu ka kaut kas kas mainīsies un šis, kas bija būs iemesls vai motivācija tam, ko darīšu es. Man tik ļoti patīk emocijas un satraukums. Es zinu, ka esmu supermuļķīga un naiva savos gados, bet šādi pasaule skaistāka :)

Un tagad varu pievienot savam wishlistam vēl pāris lietas. Kad braukšu uz ASV Azelia Banks koncertu, obligāti iečekošu Aleksa spēli un uz to noteikti arī aiziešu. Bļāviens viņš ir tik perfekts, nu tikai tāds dzīvniecisks u know.

Veiksmīgu dienu!