Tikai ir jāzivērtē, kurš tad ir Tavs dvēseles radinieks. Manuprāt, tādas otrās pusītes nemaz nav. Katram jau ir savs stāsts "kam es esmu gājis cauri", bet patiesībā novērtējot, nav jau tik traki, jo some people have real problems (esmu pie tā nonākusi). Un par tiem jokiem, tā jau arī ir, jo visos jokos ir daļa taisnības, tāpēc konkrēti vakar uzjautāju, ko man darīt, vai mainīt darbu uz savu mazo pilsētiņu atpakaļ no Rīgas, jo ja es palieku viena, tad es netaisos mazā pilsētā ņemt un sapūt, tad gan es savācu savas mantas un eju uz Rīgu pa visam. Tad jau redzēs, kas notiks. Gribās, jau lai viss būtu baigi labi, jo laiks jau iet uz priekšu un negribās atgriezties laikā atpakaļ un sākt visu no gala. Man arī nav bijušas pa lielam nekādas citas attiecības ar ko salīdzināt, vienmēr paticis būt vienai un pašai pērties pa dzīvi, varbūt tad man būtu kāds padoms, ko sev sniegt šādos jautājumos. Vispār nevar jau nevienu baigi nosodīt, jo ar mani nav viegli, esmu baigā personība. :)