Kad attiecībās parādās kādas mehāniskas vainas, tad remonts maksā dārgi un ir pašam jāremontē, bet ja nezini kā, tad paliksi bez transporta uz laimīgo zemi. Un mans transports ir saplīsis, man ir cerības, ka viss būs baigi labi. Mani vienkārši kāds ir nomocījis ar ikdienas ņurdēšanu un paverdzināšanu un morālo spriedzi un aizliegumiem, man tas besij. Pateikšu godīgi- labākā taktika nav savai meitenei teikt, ka mēs gan jau drīz šķirsimies un jautāt visu laiku, vai mēs saglabāsim draudzīgas attiecības, JA gadījumā izšķirsimies un "jokot" ari citus tik pat smieklīgus jokus par savām kursa biedrenēm utt. Man ir morāls besis, esmu tik ļoti nomocīta ar meksikāņu murgiem. Es cīnos ar sevi un citiem. Un tas, ka man apkārt maniem mīļiem draugiem viss iet vnk kā pasakā, es pat nespēju tam noticēt. Es neesmu skaudīgs cilvēks, man prieks par saviem draugiem, bet comooon :D kā var iet tik perfekti? Un kad saproti, ka Tev viss nedaudz grūst, tas īstenībā skumdina. Lasot Tavus bez fasādes rakstus, atceros gadus atpakaļ, kad jutos tāpat. Es tagad tā nejūtos, bet varu Tev teikt, izbaudi sāpes, tās audzina Tevi kā personību un raudzē spēku. Starp citu tas laiks Tev liek iepazīt sevi kā personību, galvenais ir saglabāt pozitīvismu, kaut vai tikai fasādē, tas tā pat palīdzēs, ja pozitīvais ir īsts, patiess un vienkāršs. Arlabunakti!